Vispirms ir jābūt skaidram trušu audzēšanas mērķim un tad izejot no tā jāizvēlas šķirne un turēšanas apstākļi, kuri būtu vispiemērotākie jūsu turpmākajiem plāniem. No šķirnes lieluma un šķirnes turēšanas specifikas būs attiecīgi jāņem vērā, kādi būrīši būs jāizgatavo. Lielākajām šķirnēm būs nepieciešami lielāki būri, bet pundurtrušiem un mazajām šķirnītēm pietiks ar daudz mazākiem būrīšiem. Mātītēm attiecīgi jāierēķina vieta mazuļiem. Tā var būt ievietojama ligzda vai stacionāri izgatavota būra daļa. Ir šķirnes, kuras ļoti labi pacieš turēšanu uz drāšu sieta, kas atvieglo kopšanu, jo mitrums un mēsli nekrājas būros, bet caur režģi nokļūst zemē. Bet ir šķirnes, kuras jātur uz it kā matracīša, jo ir mazāk apmatotas ķepas un ātri var rasties atspiedumi un tad arī čūlas, piemēram, Rekss šķirnes ar īpaši īso apmatojumu. Lielā svara dēļ tādas pašas problēmas ir lielajām trušu šķirnēm, piemēram, Flandriem, Lielajiem auntrušiem, kā arī trušiem, kuri ir pārbaroti. Tāpēc šiem trušiem jānodrošina biezs salmu vai ēveļskaidu segums uz būra grīdām.
Ja vēlaties trušus audzēt gaļas iegūšanai, tad vispiemērotākās būs vidējās šķirnes, tādas, kas ātrāk izaug, kurām ir lielāks tīras gaļas iznākums, tās, kuras ir izturīgākas pret slimībām, kurām ir lielāka ražība. Visbiežāk gaļas iegūšanai izmanto Kalifornijas šķirnes trušus, bet arī Burgundas, Čehu albīnus, Vīnes zilos, Vīnes pelēkos u.c. šķirnes. Var dažādas šķirnes krustot, tā uzlabojot rentabilitāti. Bet jāņem vērā, ka tikai pirmās paaudzes krustojums var dot vēlamo rezultātu.
Gaļas pieaugums būs atkarīgs ne tikai no šķirnes, bet arī no izvēlētās vaislas miesas uzbūves, mātes pienīguma, barības kvalitātes un turēšanas apstākļiem.
Atšķirtos trusēnus, kuri paredzēti gaļas ieguvei, var sašķirot pa dzimumiem un viena vecuma mazuļus izvietot pa aplokiem vai aizgaldiem. Tā puisīšus var turēt kopā līdz 3 mēnešu vecumam, meitenītes 4-5 mēnešu vecumam, atkarībā no šķirnes aktivitātes un dzimumgatavības iestāšanās laika. Puisīši ātrāk sāk dalīt teritoriju un tā viens otru dzenājot un sakožot, rada ievērojamus gaļas daudzuma un ādas kvalitātes zaudējumus. Trušus var arī kastrēt un tad to kopā turēšanas ilgums pagarinās. Ir saimniecības, kuras trušus no aplokiem realizē gaļā jau no 3 mēnešu vecums. Bet es esmu ievērojusi, ka tik mazi kautķermeņi latviešiem ne pārāk patīk. Vispieprasītākais lielums ir 1.5- 2,5 kg un tas nozīmē, ka dzīvsvarā vidējās šķirnes trusim būtu jābūt svarā 3-4 kg. Audzējot aplokos, kur tie daudz kustas, šādu svaru tie visdrīzāk sasniegs 5-6 mēnešos, bet nobarojot tos būros pa vienam apmēram 3,5- 5 mēnešos, atkarībā no barošanas un šķirnes īpatnībām. Protams, aplokos truši ir vieglāk apkopjami, bet grūtāk ir izsekot to veselības stāvoklim. Daudz kustoties , tie retāk slimo ar gremošanas traucējumiem un tiem ir labāka imunitāte, bet lipīgās slimības izplatīsies daudz ātrāk, nekā tad, ja truši sēdēs pa vienam vai nelielās grupiņās aizgaldos. Vēl ir jāņem vērā, ka truši ir alu dzīvnieki un ja vien būs iespējams, tie saraks alas. Tāpēc platībai ir jābūt pietiekami lielai, barībai vienmēr pieejamai un jāparedz vieta, kur noslēpties no lidojošajiem plēsējiem, lietus, sniega un vēja. Jāpadomā, kā nosargāt no meža zvēriem un suņiem. 4-5 mēnešos, ja truši netiks sašķiroti pa dzimumiem vai tēviņi netiks izkastrēti, tie sāks vairoties. Tuvradniecīgie pēcnācēji var būt uzņēmīgāki pret slimībām, mazāki augumā, mazāku muskuļu masu, līdz ar to samazināsies rentabilitāte.
Lielo šķirņu, tādu kā Flandrs u.c., gaļas ieguvei komerciālos nolūkos neieteiktu, jo tīras gaļas daudzums procentuāli ir mazāks nekā vidējo šķirņu trušiem. Tiem ir lieli kauli un tie lēni uzaudzē muskuļu masu. Šai šķirnei, lai būtu arī attiecīgi vairāk tīras gaļas, vajadzēs vismaz 6 mēnešus, kad tie svērs jau 5-7 kg. Flandri ir ļoti pilnvērtīgi jābaro, jo tie ir samērā uzņēmīgi pret slimībām.
Ja izlemsiet audzēt telpās, būs jāierīko laba ventilācija un jānodrošina apgaismojums. Ziemā būs siltāks nekā ārā, vasarā vēsāks, ja vien tā nebūs siltumnīca. Ja telpas ziemā ir iespējams apkurināt, uzturot vismaz 10-15 grādus plusos un labi apgaismot, truši vairosies visu gadu. Turot trušus ārā, gadalaika tumšajā laikā, tiem iestājas miera periods. Mātītes pārstāj meklēties un ja arī izdodas aplecināt, tās bieži nepaliek grūsnas vai arī tām ir mazi metieni.
Audzējot lielu skaitu komerciālos nolūkos, jāpadomā, lai mazāks laiks ir jāpavada pie ikdienas apkopšanas. Tas ir, lai vienkāršāka ir barības un ūdens padeve. Lai būrīšu tīrīšana neaizņemtu pārāk daudz laika un enerģijas. Varbūt kaut ko var mehanizēt! Viss ir atkarīgs no jūsu izdomas un materiālu iegādes iespējām . Bet ir jāņem vērā, ka truši labi panes aukstumu, bet slikti- karstumu, mitrumu, caurvēju un netīrību. Tāpēc jāpadomā, kur novietot būrīšus, lai nebūtu vasarā karsti un ziemā būros nepūstu valdošie vēji.
Audzējot arī kažokādu ieguvei, jārēķinās ar to, ka labas kvalitātes ādas var iegūt tikai rudens un ziemas periodā 7-8 mēnešu vecumā. Un arī tad vēl ir jāskatās, vai apmatojuma maiņa ir jau beigusies. To kvalitāte vēl ir atkarīga gan no barošanas un turēšanas apstākļiem, kā arī no pirmapstrādes un ģērēšanas tehnoloģijas. Netīras un dažādu šķirņu krustojumu ādas būs grūtāk realizēt, tās būs droši vien jākrāso un tas paaugstinās pašizmaksu. Ādas cena būs atkarīga arī no truša šķirnes. Piemēram, Rekss šķirnes trušu ādas maksās daudz vairāk, nekā parasta apmatojuma. Kažokādu ieguvei labi var izmantot mazo šķirņu trušus, jo 7-8 mēnešu vecumā, laikā, kad kažokāda ir vislabāk izmantojama, kautķermeņa svars ir tieši tāds, kurš patīk Latvijas patērētājam. Būrus nevajadzēs lielus, līdz ar to aizņems mazāku platību. Vairums mazo šķirņu labi panes pinuma grīdas segumu. Toties lielo un vidējo šķirņu trušu ādas būs daudz lielākas, bet grūtāk realizējama gaļa, jo kautķermenis šajā 7-8 mēnešu vecumā būs jau 2,5 kg un vairāk, kas ne visiem patērētājiem patiks.
