Ko tad ēd truši? Pirmkārt, iegaumējiet, ka trusis ir zālēdājs. Tātad pamatbarība ir vai nu svaiga zāle, vītināta zāle, vai siens .
Pirmo zāli dodiet ļoti uzmanīgi! Pirmo reizi pa dažām lapiņām, pakāpeniski palielinot devu. Pavasarī tās varētu būt pieneņu, gārsas, māllēpes, nātres lapas, koku zariņi ar tikko uzplaukušajām lapiņām. Vēlāk jau var pļaut un ja pavasarī un vasaras sākumā ir labi saaugusi zāle, un to vēl par agru pļaut sienam, to labāk vītināt, tāpēc, lai nepiemestos caureja, vai arī regulāri pirms dot zāli, jāpiedāvā siens. Jāatceras, ka nedrīkst izbarot salijušu vai rasainu, vai arī sakarsušu zāli. Uzmanīgi apskatiet, vai siens nav pelējis . Pelējušu vai citādi bojātu barību trušiem nedrīkst barot , jo tā var izraisīt smagu saindēšanos.
Saindēšanos var izraisīt arī indīgie augi . Visbiežāk sastopamie ir: ložņu un kodīgā gundega, velna rutki, suņpētersīļi, parastais velnābols, vizbulītes, ozoliņi, sarkanās uzpirkstītes, bebrukārkliņi, melnā naktene, parastā kreimene, melnā driģene, padilles, zirdzenāji, tīruma magones, purenes, cūkauši, ievas, tīruma kosas, strutenes, segliņi, mežvīteņi, krauklēns, tūjas, tabaka, apiņi, vaivariņi, blusukārkliņš, kaņepes, vēlziedes, griķi, īves.
Var izbarot arī kartupeļu lakstus , tikai pirms tam jānolasa zaļie ziedu bumbuļi. Baro kā papildus barību.
Kukurūzas lapas var dod trušiem sākot no 2 mēnešu vecuma.
Dārza malā var iestādīt topinambūrus . Vasarā var barot lapas, bet rudenī novākt saknes, kuras var ēst paši un ļoti garšo arī trušiem.
No sētās zaļbarības labs ir vīķauzu mistrs, āboliņš, lucerna . Lucerna izdevīga, ja nav lielu pļaujamo platību, jo tā ātri ataug un var pļaut pat 4-5 reizes. Ja platības ir lielas, tad jāraugās lai lucerns nepāraug, jo tad tās kāti kļūst cieti un trušiem vairs tā negaršo. Tās dziļā sakņu sistēma ļauj augam izdzīvot un pat augt vissausākajās vasarās. Sējumu var neatjaunot 7 gadus. Lai zaļbarība nebūtu vienveidīga, lucernu sēj kopā ar stiebru zāli.
Ļoti vērtīgi ir arī garšaugi: pētersīļi, selerijas, dilles. Vībotnes un pelašķi uzlabos apetīti un paaugstinās imunitāti. Rudenī varat izbarot zemeņu lapas un nogrieztos augļu koku un ogulāju zarus.
Sulīgā barība.
Vislabāk no sakņaugiem izbarot burkānus, lopbarības bietes, puscukurbietes, cukurbietes un topinambūrus. Cukurbietes un puscukurbietes veicina laktāciju, stimulē vielmaiņas procesus, bet augstais cukura sastāvs paātrina aptaukošanos.
Kartupeļus jāvāra un var izbarot no 2 mēnešu vecuma tiem trusēniem, kuri ir paredzēti nobarošanai. Pieaugušie truši no kartupeļiem ātri aptaukojas. Tos dod pārdienām.
Ķirbjus, gurķus, kabačus truši negrib ēst.
Labprāt ēd kāļus, kuziku, cigoriņus.
Galviņkāpostiem vērtība ir maza un izbarojot tos lielos daudzumos izraisa caureju un uzpūšanos.
Sarkanās bietes var izraisīt caureju, tāpēc labāk neriskēt!
Visus sakņaugus, izņemot burkānus, nedrīkst izbarot sasalušus. Tos var barot vārītus! Ja nav sals, tos baro svaigus, pirms tam notīrot no augsnes un bojājumiem.
Ļoti vērtīgas ir selerijas saknes , sevišķi vaislas tēviem un mātēm pirms pārošanas sezonas.
Rupjā barība
Pie rupjās barības pieder siens, kaltētas lapu koku slotiņas, skuju koku zari, skābsiens un salmi.
Tauriņziežu sienam ir liels olbaltumvielu saturs, bet tas ir jāpļauj ziedu veidošanās sākumā. Pāraudzis tas zaudē savu vērtību un sliktāk izmantojas. Vislabāk to žāvēt zārdos.
Ja trūkst siena, var izbarot arī auzu vai zirņu salmus.
Pārdienām var ēdināt lapu koku slotiņas un skuju koku zarus. Slotiņām izmanto kārklu, pīlādžu, apšu, avenāju u.c. lapu kokus. Indīgas ir ievas. Labāk nedot kauliņkoku zarus. Lielos daudzumos nevajag dot bērzu zarus, jo tie var izraisīt nieru iekaisumu. Ozolu un kārklu zari palīdz pret caureju! Skujas vāc ziemā līdz martam ( laikā kad tie nesveķo). Tie ir vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots. Ļoti vērtīgas ir nātru slotiņas, kuras kaltē, saberž pulverī un pievieno spēkbarībai. Vērtīgas ir arī vībotnes, kuras satur ārstnieciskas vielas.
Spēkbarība
Spēkbarība ir gan dažāda veida graudi, to pārstrādes produkti un kombinētā spēkbarība.
Spēkbarībai jābūt granulētai. Lai tā būtu pilndevu (satur visas organismam nepieciešamos barības komponentus), tās sastāvā bez dažādu graudu un to pārstrādes atlieku un citu, kā, piemēram, saulespuķu spraukumi, un t.t., jābūt arī zāles vai siena miltiem. Ja to kombinētās barības sastāvā nav, tad tā ir nepilndevu kombinētā barība un to barojot, obligāti papildus ir jādod zāle, siens vai salmi. Pilndevu kombinēto spēkbarību truša organisms ļoti labi izmanto un sagremo, nekā nepilndevu vai barojot atsevišķi dažādus graudus un citus barības līdzekļus. Kā nepilndevu kombinēto spēkbarību trušiem var izbarot arī cūkām domāto , tikai jāpaskatās lai tās sastāvā nav pievienoti rudzu graudi.
No graudiem trušiem vislabāk barot miežus un sevišķi miera periodā- auzas. Nobarojamiem trušiem pie citiem graudiem pievienot arī nedaudz kviešu graudus. Nedrīkst izbarot kviešu graudus kā vienīgo spēkbarību, jo kviešu graudu sastāvā ir tik daudz lipekļa, ka var rasties gremošanas traucējumi. Nekādā ziņā nedrīkst izbarot rudzu graudus!!
Nedrīkst izbarot tikai viena veida graudus, jo tāda barība nav pielnvērtīga un ir vienveidīga. Kviešu graudus var dot diedzētus. Graudus izmērcē un klāj dažus cm biezā kārtiņā un novieto siltā, gaišā vietā. Pēc dažām dienām parādīsies asniņi, kas būs jau veselīga un vitamīniem bagāta papildus barība. Var barot arī kastaņus un ozolzīles.
Klijas, spraukumus un raušus labāk iekļaut mīkstbarībā. Tos pievieno, piemēram, mīcītiem, vārītiem kartupeļiem ar lopbarības miltiem, no kuriem veido bumbiņas. Šāda veida barību jāuzmana, lai tā neieskābst.
Trušiem nedrīkst izbarot svaigu maizi!!! Lai nerastos gremošanas traucējumi, to ir jāsakaltē.
